Manuprāt, tas bija rekorda cienīgs notikums. Nepārprotami, Latvijā līdz šim neviens nebija uzdrīkstējies kaut ko tādu darīt. Servisa Suņu biedrība TEODORS noorganizēja redzes invalīdiem ar suņiem-pavadoņiem divu dienu braucienu pa Daugavas lokiem. 1.jūlija vakarā kempingā, kas atrodas Daugavas labajā krastā netālu no Krāslavas sapulcējās bariņš drosmīgu ļaudis. Tie bija redzes invalīdi no Somijas, Igaunijas un Latvijas ar saviem palīgiem suņiem-pavadoņiem un asistentiem. Vakars pagāja jautri tērzējot – savstarpēji iepazīstoties un apspriežot tuvāko divu dienu plānu, uzēdot un uzdziedot.

Daugavas loki

Savstarpēji sazināties palīdzēja zināšanas krievu un angļu valodā. 2.jūlija rītā pēc brokastīm dalībnieki sadalījās trīs grupās un uzsāka braucienu pa Daugavu divās 12 vietīgās kanoe laivās. Trešā, mazākā laivā brauca somu ģimenīte ar 2 maziem bērniem. Jāpiebilst, ka katrā laivā bija redzīgs brīvprātīgais, kurš uzņēmās kapteiņa lomu. Jā, tas bija pārbaudījumiem bagāts brauciens. Daugavas ūdens līmenis bija zems, tāpēc upē šķēršļu netrūka. Tēlaini aprakstot, mums šķita, ka visa maršruta garumā upes abos krastos norisinājās akmens milžu parāde. Gadījās arī pa kādam dziļumā gulošam akmenim, kas bija izbāzis savu pakausi vai muguru ārpus ūdens. Abu ekipāžu kapteiņiem veiksmīgi izdevās koordinēt neredzīgās komandas un sadursmes izpalika. Ar Daugavas krācēm bija daudz vieglāk, jo tās ar ūdens dārdoņu informēja neredzīgos airētājus par draudošajām briesmām. Visiem bija tāds prieks airēt pa Daugavu, ka nemanot nobrauca sarunātai kempinga vietai garām. Tikai pēc vairāku stundu brauciena mēs atradām naktsmītni. Saule bija lutinājusi mūs visu dienu, tāpēc dažs labs no laivas izkāpa sarkans kā vēzis. Uzslējuši teltis, dalībnieki ugunskura piekājē pārunāja dienā piedzīvoto. Protams, pārsteigti bijām visi, jo salīdzinoši viegli bijām uzveikuši 30 km garu posmu pa Daugavu. Vēlā nakts stundā dalībnieki noguruši no piedzīvojumiem, devās pie miera. Otrās dienas rīts sākās nesteidzīgi. Viena daļa vēlējās tikai atpūsties pie Daugavas krasta no iepriekšējās dienas piedzīvojumiem. Otra grupiņa, sīkstie airētāji, ar Aleksejs Korsaku priekšgalā, devās ceļā, lai aizvestu laivas uz sarunāto vietu, Daugavpils tuvumā. Bija atlikuši tikai nieka 16 km.

Mēs varam, ja gribam un darām!

Dalībnieki visi kā viens no divās dienās piedzīvotā secināja- Mēs varam, ja gribam un darām. Visi apzinājas, ka bez izpalīdzīgu un izprotošu cilvēku darba, šāds piedzīvojumu bagāts pasākums nebūtu noticis. Man milzīgs paldies visu vārdā jāsaka biedrības TEODORS vadībai, par brīvprātīgo darbu, par transportu, par ēdināšanu un finansējumu.

Andris Ošāns
2015.gada jūlijā

Pusceļā apstājāmies laukos pie draugiem. No kreisās puses: Panda, Andris ar Feju, Natālija ar Latti, Zaiga ar Dīvu un Aki.

Esam iebraukuši pirmā nakts kempingā, kur mūs sagaida Aleksejs K. ar Tikku un igauņu ciemiņi.

Otrā rītā gatavojamies lauvu braucienam. Deniss ir ļoti nepacietīgs, ir grūti nogaidīt laivošanu.

Nu tik brāļi – un māsas – naigi, naigi, dzeniet laivas Daugavā… Laivošana var sākties!

Ceļā

Somu ģimene laimīgi nonākusi krastā.

Otrā rītā Ilze un Rolands pagatavo brokastīs visiem spēkbarību – auzu pārslas putru.

Velga un Zaiga ar 3 suņiem pārgulēja Zirgu sētā KLAJUMI, netālu no Krāslavas. Burvīga vieta, burvīgi cilvēki un burvīgi zirgi

Juha ar sunīti novēl laivotājiem veiksmi airēšanā!

Raksta autors Andris ar Feju pie Daugavas lokiem.