Vien pagājušas dažas nedēļas kopš izdejoti un izdziedāti latviešu skaistākie svētki – Dziesmu svētki. Katri nākamie svētki ir krāšņāki, spilgtāki un skanīgāki.

© Latvijas Neredzīgo biedrība, 2018

Pirms dažiem gadiem pat iedomāties nespējām, ka tajos piedalīsies neredzīgie cilvēki, nu mēs varam patiesi lepoties, pasaule kļuvusi daudz pieejamāka šiem cilvēkiem ne tikai fiziskā ziņā. Mēs beidzot kļūstam iejūtīgāki, saprotošāki, mēs sākam pieņemt cilvēkus ar īpašām vajadzībām un patiesi varam lepoties ar viņu uzdrīkstēšanos. Šogad Dziesmu un deju svētku gājienā piedalījās gan jauniešu koris “Nāc līdzās!”, gan Strazdumuižas amatieru teātris, ar neredzīgiem un kustības traucējumiem līdzcilvēkiem. Iepriekšējo Dziesmu svētku kopkorī piedalījās vien daži neredzīgie Strazdumuižas internātskolas dziedātāji. Nu jau tas bija ievērojami lielāks skaitlis.

Servisa suņu biedrība TEODORS lepojas ar Andri Ošānu un mūsu suni- pavadoni Feju, kopā tie izstaigāja Dziesmu svētku gājienu. Andris aktīvi piedalās Strazdumuižas amatieru teātrī un ir viens no šī teātra dvēselēm.

Uzdrīkstēdamies doties gājienā Andris pierāda, kaut būdams neredzīgs, viņš grib būt kopā ar citiem un var izjust pacilātību, var priecāties. Priecājamies par mūsu suni-pavadoni Feju, kura neapjuka no lielā cilvēku pūļa un trokšņiem, droši veda savu saimnieku pa Rīgas ielām. Šādu situāciju nevar sunim iepriekš iemācīt, jo Dziesmu svētku gājiens ir kas ārkārtējs. Mēs ceram, ka nākotnē aizvien vairāk neredzīgo un citi cilvēki ar īpašām vajadzībām spēs piedalīties dažādos pasākumos, spēs integrēties, savukārt sabiedrībā izzudīs aizspriedumi un līdzīgi citām brīvām valstīm, mēs cienīsim cilvēkus ar īpašām vajadzībām.

Ligita Damberga
Rīgā, 2018.gada jūlijā