Ieva (45) dzīvo ar ģimeni Rīgā, Imantā. Ievai ir vīrs, četri bērni, vecākā meita jau vairākus gadus dzīvo atsevišķi. Divus gadus vecais suņu puika Pablo viņas ģimenē ienāca šī gada aprīlī, lai jau kopā svinētu Lieldienas- krāsotu un ripinātu olas, priecātos par plaukstošo dabu pavasarī.

Pablo ienākšana ģimenē, bija piedzīvojums ne tikai ģimenes locekļiem- Ievas vīram un bērniem, bet arī diviem kaķiem, kam bija nepieciešams laiks, lai pierastu pie jaunā ģimenes locekļa Pablo, un saprastu, ka suns-pavadonis visai krasi atšķiras no “suņa parastā”. Kaķīši ātri vien aptvēruši, ka Pablo rada drošības sajūtu, ne draudus, mazinot svešo, agresīvo runču apciemojumus dārza teritorijā.

Arī pašam Pablo ienākšana ģimenē, jo īpaši pirmajā brīdī, ir bijusi darba pilna- ne tikai jāapgūst sadarbība ar jauno saimnieci, jāapgūst maršruti un paklausība, bet arī jāpavada garas stundas lekcijās, jānotur uzmanība, demonstrējot paklausību deju nodarbībās, koncertos u.c.

Pavasaris un vasara, kad Pablo tik tikko bija iepazinis Ievu, bijis ļoti intensīvs saimnieces dzīvē, līdz ar to arī Pablo nācās pavadīt visās Ievas gaitās- apgūt dziedniecību, taroloģiju, vēderdejas, čigāndejas, pavadīt Ievu ar jaunāko meitu nedēļām ilgi uz vizītēm Bērnu slimnīcā. Pablo pat piedalījies Bačatas festivālā Melngalvju namā, demonstrējot absolūtu paklausību.

Vasarā Pablo piedzīvojis kopā ar Ievas ģimeni pirmo kopīgo ceļojumu ārpus Latvijas, viesojoties Polijā, kur tika apmeklēts Varšavas Zooloģiskais dārzs, tur Pablo esot izrādījis interesi tikai par flamingo, šķiet, nav varējis saprast, kā var būt tik rozā putni. Īpaša attieksme pret personu ar suni-pavadoni tika izrādīta karaļpilī Varšavā, kur Pablo tikušas atdarītas ik durvis plašāk, lai vieglāk būtu veikt savu suņa-pavadoņa darbiņu. Suns gan esot vienā no pils istabām pēkšņi, vērojot vienu no simtiem līdzīgu gleznu, uzrūcis tai. Ieva ir simtprocentīgi pārliecināta, ka Pablo brīdinājis par kaut ko ne no šīs pasaules. Polijas ceļojuma mīļākā pieturvieta ģimenei bijusi ekoloģisko dabas produktu Dary Natury atpūtas vietā, kur Pablo nācies iemācīties sadzīvot vairākas dienas ar kaitinoši brīvi skrienošajām vistiņām un teliņu, kurš izdod tik dīvainas skaņas. Pablo ienākšana Ievas dzīvē ir iedevusi ļoti daudz pozitīvā, jo ir drošāk pārvietoties tumsā, pārvarēt šķēršļus, suņu puika ir arī uzticīgs emocionālais atbalsts, tomēr Ieva atzīst, ka ir arī ne tik jaukā puse, nākas pierādīt reizi no reizes suņa-pavadoņa nepieciešamību vienā vai otrā sabiedriskajā telpā, cilvēku nezināšanas vai stūrgalvības dēļ.

Ieva ar Pablo Zelowie zakatek botāniskajā dārzā Polijā, baudot dziedinošu ķiploku terapiju.

Ieva bēdīgi stāsta, ka ļoti žēl bija pārtraukt brīvprātīgās darbu Siguldas dzemdību nodaļā, kur viņa darbojusies, kā dzemdību dūla- atbalsta persona, jo nav varējusi slimnīcas vadība piemeklēt suņukam telpu, kurā sagaidīt saimnieci, kamēr atbalsta sievietes tik svarīgā dzīves notikumā.

Un tādu situāciju ne mazums, kad pat šķietami tuvi cilvēki atteikuši uzņemt ar suni-pavadoni. Ieva rokas nenolaiž, turpina sabiedrību iepazīstināt, informēt caur savu pieredzi, piemēram, apzinot lielākos kultūras pasākumu organizatorus, ticot, ka pienāks brīdis, kad sabiedrība būs absolūti pieņemoša.

Ir sācies jaunais mācību gads, un arī Pablo nākas gan tiešā, gan netiešā veidā apgūt ko jaunu, pavadīt saimnieci uz lekcijām, nodarbībām, tikties arvien ar jauniem cilvēkiem u.c. Ieva smaidot stāsta, ka pirmo garo dienu no rīta līdz vēlam vakaram Dziedniecības fakultātē, Pablo esot pavadījis priekšzīmīgi, respektējot ikvienu, pat ļāvies meditācijai. Pasniedzēja, vērojot dzīvniekam tik netipisku uzvedību, noteikusi, ka Pablo nākamajā dzīvē noteikti būs cilvēks. Ieva tam grib piekrist, uzsverot, ka ne vienkārši cilvēks, bet ļoti labs cilvēks.

2025.gada vasarā