Kādēļ sunim dot dabīgu barību?
Sausās barības sastāvu ir bieži grūti izprast. Pat labākajām barībām var būt pievienotas lietas, kas suņu ēdienkartē nemaz neiederas, piemēram, vistas spalvas, knābji, pārstrādes atkritumi, mēsli. Maldīgi var būt sausās barības ar uzrakstiem “Bez konservantiem”, jo iepirktās izejvielās bieži var būt konservanti. Ar dabīgo suņu barību mēs atgriežamies pie normālās suņu barošanas un mēs zinām, ko suns ir ēdis. Jo svaigāki būs produkti, jo labāk suns jutīsies. Arī produktu dažādība ietekmēs suņa veselību.
BARF
Barošanas plāni
Pieaugušus suņus ar normālu kustību slodzi ir ieteicams barot dienā ar barības daudzumu 2 – 4% no suņa ķermeņa svara (ĶS). Daudzums ir atkarīgs no suņa temperamenta, kustību daudzuma (aktivitātes), veselības, vecuma. Barības sastāvā jābūt 75 – 90% dzīvnieku izcelsmes produktiem (gaļa, kauli, piena produkti u.tt.) un 10- 25% augu izcelsmes produktiem (dārzeņi, augļi, graudaugi u.tt.).
Tabula dienas barības daudzums ņemot vērā suņa svaru:
svars |
2% ĶS |
gaļa |
dārzeņi |
25 kg | 500 g | 375-450 g | 50-125 g |
30 kg | 600 g | 450-540 g | 60-150 g |
35 kg | 700 g | 525-630 g | 70-175 g |
3% ĶS |
gaļa |
dārzeņi |
|
25 kg | 750 g | 563- 675 g | 75- 187 g |
30 kg | 900 g | 675- 810 g | 90- 225 g |
35 kg | 1050 g | 788- 945 g | 105- 262 g |
4% ĶS |
gaļa |
dārzeņi |
|
25 kg | 1000 g | 750- 900 g | 100- 250 g |
30 kg | 1200 g | 900- 1080 g | 120- 300 g |
35 kg | 1400 g | 1050-1260 g | 140- 350 g |
Piemērā zemāk ir aprēķināta barība mazaktīvam, nekastrētam 30 kg smagam sunim. Tādam sunim jāizbaro 600 g dienā jeb 4 200 g nedēļā. Barību sadala divās grupās pēc uztura: dzīvnieku izcelsmes un augu izcelsmes produktos. Ieteicams pielietot šādu iedalījumu: 80% dzīvnieku un 20% augu izcelsmes produkti.
Bezgraudu barošana- 1 dienas deva 600 g |
|||||
augu produkti | 20% no 600 g | 120 g | dzīvnieku produkti | 80% no 600 g | 480 g |
dārzeņi | 75% no 120 g | 90 g | cauraugusi muskuļgaļa | 50% no 480 g | 240 g |
25% no 120 g | 30 g | kuņģis | 20% no 480 g | 96 g | |
subprodukti | 15% no 480 g | 72 g | |||
kauli/ skrimšļi (KSK) | 15% no 480 g | 72 g | |||
Bezgraudu barošana- 1 nedēļas deva 4 200 g |
|||||
augu produkti | 20% no 4200 g | 840 g | dzīvnieku produkti | 80% no 4 200 g | 3 360 g |
dārzeņi | 75% no840 g | 630 g | cauraugusi muskuļgaļa | 50% no 3 360 g | 1 680 g |
augļi | 25% no840 g | 210 g | kuņģis | 20% no 3 360 g | 672 g |
subprodukti | 15% no 3 360 g | 504 g | |||
kauli/ skrimšļi (KSK) | 15% no 3 360 g | 504 g | |||
Barošana ar graudaugiem- 1 dienas deva 600 g |
|||||
augu produkti | 30% no 600 g | 180 g | dzīvnieku produkti | 70% no 600 g | 420 g |
dārzeņi | 40% no 180 g | 72 g | caurauguša muskuļgaļa | 50% no 420 g | 210 g |
augļi | 20% no 180 g | 36 g | kuņģis | 15% no 420 g | 63 g |
graudi | 40% no 180 g | 72 g | subprodukti | 15% no 420 g | 63 g |
kauli/ skrimšļi (KSK) | 20% no 420 g | 84 g | |||
Barošana ar graudaugiem- 1 nedēļas deva 4 200 g |
|||||
augu produkti | 30% | 1 260 g | dzīvnieku izcelsmes produkti | 70% | 2 940 g |
dārzeņi | 40% | 504 g | caurauguša muskuļgaļa | 50% | 1 470 g |
augļi | 20% | 252 g | kuņģis | 15% | 441 g |
graudi | 40% | 504 g | subprodukti | 15% | 441 g |
kauli/ skrimšļi (KSK) | 20% | 588 g |
Lai atvieglotu svēršanu, gramus noteikti var noapaļot. Olas un piena produkti tiek pierēķināti pie dzīvnieku izcelsmes produktiem augstā olbaltuma un tauku satura dēļ.
Gavēšana sunim
ir ieteicama, bet nav obligāta. Ar gavēšanu mēģina atdarināt dzīvi savvaļā, jo ne katru dienu meža zvērs noķer medījumu. Gavēšana vai bezgaļas dienas atvieglo un attīra kuņģa, zarnu un gremošanas orgānu darbību. Pašiem suņiem ar to parasti nav grūtības, lielākās grūtības parasti ir suņu saimniekiem. Tādēļ varat nemocīt sevi ar suņa gavēšanu un tās vietā ieturēt sunim vienu vai divas bezgaļas dienas.
Sadalot 4 200 g barības uz 1 nedēļu, “suņa ēdienkarte” var izskatīties šāda:
pirmdiena |
otrdiena |
trešdiena |
ceturtdiena |
|
rītos | 250g kuņģis 200g rīkles |
100g aknas 100g dārzeņu maisījums |
100g augļu maisījums 250g diafragma |
100g aknas 100g dārzeņu maisījums |
vakaros | 200g sirds 300g muskuļgaļa |
250g krūšu kauli 250g galvas gaļa |
100g nieres 200g muskuļgaļa |
250g vistas kakliņi 250g muskuļgaļa |
piektdiena |
sestdiena |
svētdiena |
||
rītos | 100g dārzeņi | 100g augļi | gavēšana | |
vakaros | 200g muskuļgaļa | 100g dārzeņi |
Dārzeņu un augļu maisījumam vajadzētu sastāvēt no vismaz 3 dažādām šķirnēm. Svarīga ir dažādība. Ideāli ir svaigi produkti, bet var arī dot iesaldētos vai žāvētos.
Barība jāpapildina vēl ar dažādām eļļām( 4 x nedēļā), garšaugiem (3- 4x nedēļā), jūras sāli (1- 2x nedēļā), zivju eļļu (1- 2x nedēļa), ķiplokiem, aļģēm un citiem papildinājumiem.
Gaļa un kauli
Lielākā barības sastāvdaļa ir gaļa. Jāievēro, ka gaļai ir jābūt arī ap 15% tauku, kas ir galvenais enerģijas avots. Saprotams, ir labi dot dažādu dzīvnieku gaļas. Nav ieteicams dot jēlu cūkas gaļu, jo tā var saturēt Aujeski vīrusu, kas suņiem var būt nāvējošs. Dažās valstīs šis vīruss ir iznīcināts (t.sk. Latvijā), tur varētu suņiem dot cūkgaļu, drošības labā gan novārītu.
Subprodukti satur daudz vitamīnus un no visas gaļas devas tiem vajadzētu būt ap 15%. Tie ir, piemēram, aknas, nieres, liesa, mēle, plaušas, sirds. Nebarojiet visu aknu, liesu, nieru devu vienā reizē, jo tā veicina sunim caureju. Labāk ir sadalīt to nedēļā vairākās porcijās.
Kuņģis arī ir subprodukts, bet tas jāaprēķina atsevišķi. Kuņģi ir ieteicams barot vairumā, apmēram 15- 20% no visas gaļas devas. Vispār slimiem un ar gremošanas traucējumiem saslimušiem suņiem pat var dot vairāk. Tas satur ideālu kalciju: fosfora attiecību līmeni, taukus, vitamīnus, mikroelementus, *labās baktērijas* un ideāli kopj zobus.
Kaulus vienmēr barot jēlus un kopā ar gaļu, tie satur galveno kalcija devu BARF barošanā. Nedot sunim stobrkaulus, bet ribas, stilbus un skrimšļus. Kaulus sunim dot mērenā daudzumā, jo tie var izraisīt nopietnu aizcietējumu.
Produkti
Gaļa – liellops, teļš, vista, tītars, zirgs, aita, kaza, trusis, medījums
muskuļgaļa | |
vaigi | vērtīga gaļa, bet grūti sakošļājama, rijīgiem suņiem labāk sagriezt mazos gabalos |
sirds | augstvērtīgs subprodukts, olbaltumvielu avots |
rīkle, rīkles gals | galvas gaļa |
diafragma | sulīga, laba gaļa (izmanto arī zīdaiņu ēdieniem burciņās) |
nieres | novārīt, dēļ urīna smakas |
liesa | pilnīgi tukšs subprodukts, trekna (var izraisīt alerģiju) |
aknas | labs proteīna, mikro- un makroelementu avots, labāk izvārīt, jo bieži gadās parazīti |
kuņģis | veselīgs, satur daudz gremošanas fermentus |
elpvads | drošākais + labākais no subprodukts |
mēle | olbaltumvielām un ogļhidrātiem visbagātākais subprodukts |
plaušas | nevērtīgs subprodukts, nav ieteicams dot svaigas |
tesmenis | |
kaušanas procesā traumētā gaļa (dūruma vieta) |
Kauli– liellops, teļš , vista, tītars, zirgs, aita, kaza, trusis, medījums
krūšu kauls | galva (aita, kaza, medījums) |
plecs | kāja (arī pakavs) |
aste |
teļa, liellopa aste (pieredzējušiem BARFeriem) |
Vista, tītars, pīle
spārni | rīkles |
aknas | muguras |
sirdis | māgas |
vesela vista, pīle |
Zivs– (barot jēlu, ne biežāk par 1x nedēļā, ir pārāk taukaina)
lasis | forele | menca | tuncis |
Dārzeņi
(vienmēr smalki sarīvēt vai samiksēt un kopā ar eļļu)
brokoļi | gurķis | ķirbis (labs kauliem) | puķkāposts |
burkāns | paprika (dzeltenā, sarkanā) | Ķīnas kāposts | kartupeļi (vārīti) |
kabacis | baltais + sarkanais kāposts | sarkanā biete | kolrābis |
selerija | spināti (labāk panes blanšētus) | kukurūza | zaļās pupiņas (tikai vārītas!) |
topinambūrs | salāti | Briseles kāposts (blanšētus) | pastinaks |
chicorē |
Graudi
(piepilda kuņģi un ir lēta barība, ir galvenais iemesls suņu alerģijām, sunim kā gaļēdājam ogļhidrāti ir maz vajadzīgi, pietiek ar svaigiem dārzeņiem)
Griķi | mieži plēkšņu | kvieši | kukurūzu pārslas |
Kukurūza | rudzi | auzas | prosa |
kviešu klijas | mannā | rīsi |
Augļi
ananāsi | āboli | apelsīni | nektarīni |
bumbieri | aprikozes | Banāni | ogas (nedot vīnogas!) |
vīģes | kivi | kokosrieksts | plūmes |
Piena produkti
(ja suns tos panes)
paniņas | jogurts | kefīrs | biezpiens |
baltais biezpiena siers | kazas piens |
Garšaugi
nātres | kreses | dilles | gurķu mētra |
mežrožu augļi | pieneņu lapas | pētersīļi |
Eļļa
ideāli:
kaņepju | linsēklu | lašu | zivju (nedot kopā ar aknām, lai nebūtu pārāk liela vitamīnu A + D deva) |
gurķu mētru (ieteicams, ja sunim ir ādas alerģija) |
valriekstu | sezama sēklu | naktssveču |
rapša |
var dot arī:
olīvu | kukurūzu | dadžu | saulespuķu |
Subprodukti – plašākā izvēle, arī svaigs liellopu kuņģis, no kvalitatīvas saimniecības Senlejas ir Centrāltirgū, gaļas paviljonā, SIA Sarkas vitrīnas (ieejot gaļas paviljonā no Prāgas ielas puses, griezies tūlīt pa labi, šajā sānu ejā kreisā pusē ir stends).
Rīga, 2011.gada martā
informāciju sakopojušas: Velga Zēgnere un Zaiga Kļaviņa
(izmantota grāmata Swanie Simon „BARF“, Verlag Drei Hunde Nacht, Vācija 2000)
Pielikums nr. 1
Barošanas piemēri 30 kg smagam sunim |
|||||||
Bez graudiem | |||||||
pirmdiena |
otrdiena |
trešdiena |
ceturtdiena |
piektdiena |
sestdiena |
svētdiena |
|
rītos | dārzeņu mais.+ | dārzeņu mais.+ | liellopa sirds+ | augļi +jogurts | dārzeņu mais.+ |
kuņģis |
gavēšana |
garšaugi+ 1 | aknas (150 g) |
2 |
vai dārzeņi+ 1 | gaļa + 2 | |||
augļi + jogurts | gaļa + KSK + | vistas kakliņi | vistas kakliņi | ||||
vakaros | vai dārzeņi |
2 |
vai tītara k. + | gaļa +KSK |
kuņģis |
vai tītara k.+ |
gavēšana |
ola +1 |
ola + 1 |
Paskaidrojumi
1 =eļļa – pārmaiņus linsēklu, zivju, valriekstu u.tt.
2 =alģes vai alģes + garšaugu maisījums
KSK=jēli, gaļaini kauli, skrimšļi (piem.liellopu krūškauls, gaļas : kaulu attiecība 50:50)
Gaļa=muskuļgaļa (apm.60- 70%), tauki (apm. 20- 30%), cīpslas (< 5%), skrimšļi (< 5%)
mais.= maisījums
Papildus
1 – 2 x nedēļā 1 tējkaroti zivju eļļu
1 – 2 x nedēļā 1 skipsniņajūras- vai kristalsāli
3 x nedēļā maks.1 ķiploka daiviņu
Daudzums
Dārzeņu maisījums: apm. 1 liela kafijas krūze
Gaļa/ sirds/ kuņģis:300 – 500 g atkarībā no aktivitātes/ vecuma/ veselības
Vistas kakliņi: 500 g = 1 tītarkakls sver apm. 500 g
KSK:apm. 200 g
Ar graudiem | |||||||
pirmdiena |
otrdiena |
trešdiena |
ceturtdiena |
piektdiena |
sestdiena |
svētdiena |
|
rītos | pārslas/ augļi | dārzeņu mais. | dārzeņu mais. | dārzeņu mais. | vistas kakliņi | gavēšana vai | |
jogurts vai |
ar gaļu |
ar llopa sirdi | ar aknām | vai tītara k. + |
kuņģis |
dārzeņi vai | |
biezp.siers + 1 |
1 |
pārslas /augļi | |||||
pārslas/ augļi | gaļa + KSK + | vistas kakliņi | gaļa + KSK+ | vistas kakliņi | |||
vakaros | jogurts vai baltais |
2 |
vai tītara k.+ |
2 |
kuņģis |
vai tītara k. + |
gavēšana |
biezpienu siers | ola + 1 | ola + 1 + 2 |
Pielikums nr. 2
Suņu putras
Putras ar pareizām un proporcionālām piedevām ir veselīgākas par ekonomiskās klases sauso vai slapjo barību. Lai izveidotu patiešām pilnvērtīgu barību, ir jāzina, kādi papildu produkti jāpievieno. Putras ir barojošas un suns var ātri aptaukoties. Putra pati par sevi ir tikai pamatmasa, ko labi uzņem suņu gremošanas trakts un dod sātu sajūtu. Taču tā satur maz vitamīnu un ir nabadzīgs ēdiens.
Pozitīvā ietekme ir – putra mazina nogurumu, palēnina novecošanos, labvēlīgi ietekmē ādu, nagus, spalvu, izvada no organisma toksīnus, baro un stiprina muskuļus.
Miežu putraimi – (miežu graudi, nolobīti apvalki un saskaldīti) satur daudz kālija, magnija, fosfora, kas nepieciešams organisma atjaunošanai, putraimus gremošanas sistēma pārstrādā labāk nekā grūbas, ir arī bioloģiski vērtīgāka par grūbām.
Miežu grūbas – ( miežu graudi, nolobīti biezāki apvalki un noslīpēti) smags ēdiens, sunim bieži nedot, saturs ir līdzīgs putraimiem, labvēlīgi ietekmē sirdsdarbību un ādas kvalitāti, aizkavē novecošanas procesu.
Kvieši, manna un makaroni –proteīna kvalitāte nav augsta, kvieši satur PP vitamīnu, kas stiprina imunitāti un veicina vielmaiņu, bieži lietota manna putra var aizturēt kalcija nonākšanu asinīs.
Rudzu putraimi – ir daudz kālija, kas palīdz uzturēt muskuļu aktivitāti, normalizē šūnu vielmaiņas procesus,
Ir vairāk vērtīgo aminoskābju un B grupas vitamīni.
Auzu pārslas – ir zemāks enerģijas saturs nekā citiem graudiem, arī proteīnam ir zema bioloģiskā vērtība,
ir bagāts ar augu eļļu (3x vairāk nekā citos graudos) un nepiesātinātām taukskābēm, kas dod ātri sātu sajūtu,
labvēlīgi ietekmē gremošanas procesus, tīra zarnu sieniņas, izvada daudz toksīnu.
Rīsi – ir mazs tauku, olbaltumvielu, šķiedrvielu, nesatur glutēnu, ir diētisks un diabētisks produkts, labvēlīgi ietekmē kuņģa darbību, uzsūc un izvada dažādas indes, slikto holesterīnu un taukskābes, citādi rīsi ir tukšs ēdiens.
Griķi – ir izcilākie no graudaugiem, ir 4x vairāk magnija nekā rīsos, ir mazs kaloriju, bet daudz dzelzs, aminoskābju ir gandrīz tikpat daudz kā gaļā un zivīs, nedrīkst lietot bieži, jo izraisa gļotu un gāzu palielināšanos organismā.
Prosa – ir bagāta ar B grupas vitamīniem, satur aminoskābes, dzelzi, fluoru, magniju un mangānu.