Kādēļ sunim dot dabīgu barību?
Sausās barības sastāvu ir bieži grūti izprast. Pat labākajām barībām var būt pievienotas lietas, kas suņu ēdienkartē nemaz neiederas, piemēram, vistas spalvas, knābji, pārstrādes atkritumi, mēsli. Maldīgi var būt sausās barības ar uzrakstiem “Bez konservantiem”, jo iepirktās izejvielās bieži var būt konservanti. Ar dabīgo suņu barību mēs atgriežamies pie normālās suņu barošanas un mēs zinām, ko suns ir ēdis. Jo svaigāki būs produkti, jo labāk suns jutīsies. Arī produktu dažādība ietekmēs suņa veselību.

BARF

Barošanas plāni
Pieaugušus suņus ar normālu kustību slodzi ir ieteicams barot dienā ar barības daudzumu 2 – 4% no suņa ķermeņa svara (ĶS). Daudzums ir atkarīgs no suņa temperamenta, kustību daudzuma (aktivitātes), veselības, vecuma. Barības sastāvā jābūt 75 – 90% dzīvnieku izcelsmes produktiem (gaļa, kauli, piena produkti u.tt.) un 10- 25% augu izcelsmes produktiem (dārzeņi, augļi, graudaugi u.tt.).
Tabula dienas barības daudzums ņemot vērā suņa svaru:

svars

2% ĶS

gaļa

dārzeņi

25 kg 500 g 375-450 g 50-125 g
30 kg 600 g 450-540 g 60-150 g
35 kg 700 g 525-630 g 70-175 g

3% ĶS

gaļa

dārzeņi

25 kg 750 g 563- 675 g 75- 187 g
30 kg 900 g 675- 810 g 90- 225 g
35 kg 1050 g 788- 945 g 105- 262 g

4% ĶS

gaļa

dārzeņi

25 kg 1000 g 750- 900 g 100- 250 g
30 kg 1200 g 900- 1080 g 120- 300 g
35 kg 1400 g 1050-1260 g 140- 350 g

Piemērā zemāk ir aprēķināta barība mazaktīvam, nekastrētam 30 kg smagam sunim. Tādam sunim jāizbaro 600 g dienā jeb 4 200 g nedēļā. Barību sadala divās grupās pēc uztura: dzīvnieku izcelsmes un augu izcelsmes produktos. Ieteicams pielietot šādu iedalījumu: 80% dzīvnieku un 20% augu izcelsmes produkti.

Bezgraudu barošana- 1 dienas deva 600 g

augu produkti 20% no 600 g 120 g dzīvnieku produkti 80% no 600 g 480 g
dārzeņi 75% no 120 g 90 g cauraugusi muskuļgaļa 50% no 480 g 240 g
25% no 120 g 30 g kuņģis 20% no 480 g 96 g
subprodukti 15% no 480 g 72 g
kauli/ skrimšļi (KSK) 15% no 480 g 72 g

Bezgraudu barošana- 1 nedēļas deva 4 200 g

augu produkti 20% no 4200 g 840 g dzīvnieku produkti 80% no 4 200 g 3 360 g
dārzeņi 75% no840 g 630 g cauraugusi muskuļgaļa 50% no 3 360 g 1 680 g
augļi 25% no840 g 210 g kuņģis 20% no 3 360 g 672 g
subprodukti 15% no 3 360 g 504 g
kauli/ skrimšļi (KSK) 15% no 3 360 g 504 g

Barošana ar graudaugiem- 1 dienas deva 600 g

augu produkti 30% no 600 g 180 g dzīvnieku produkti 70% no 600 g 420 g
dārzeņi 40% no 180 g 72 g caurauguša muskuļgaļa 50% no 420 g 210 g
augļi 20% no 180 g 36 g kuņģis 15% no 420 g 63 g
graudi 40% no 180 g 72 g subprodukti 15% no 420 g 63 g
kauli/ skrimšļi (KSK) 20% no 420 g 84 g

Barošana ar graudaugiem- 1 nedēļas deva 4 200 g

augu produkti 30% 1 260 g dzīvnieku izcelsmes produkti 70% 2 940 g
dārzeņi 40% 504 g caurauguša muskuļgaļa 50% 1 470 g
augļi 20% 252 g kuņģis 15% 441 g
graudi 40% 504 g subprodukti 15% 441 g
kauli/ skrimšļi (KSK) 20% 588 g

Lai atvieglotu svēršanu, gramus noteikti var noapaļot. Olas un piena produkti tiek pierēķināti pie dzīvnieku izcelsmes produktiem augstā olbaltuma un tauku satura dēļ.

Gavēšana sunim

ir ieteicama, bet nav obligāta. Ar gavēšanu mēģina atdarināt dzīvi savvaļā, jo ne katru dienu meža zvērs noķer medījumu. Gavēšana vai bezgaļas dienas atvieglo un attīra kuņģa, zarnu un gremošanas orgānu darbību. Pašiem suņiem ar to parasti nav grūtības, lielākās grūtības parasti ir suņu saimniekiem. Tādēļ varat nemocīt sevi ar suņa gavēšanu un tās vietā ieturēt sunim vienu vai divas bezgaļas dienas.

Sadalot 4 200 g barības uz 1 nedēļu, “suņa ēdienkarte” var izskatīties šāda:

pirmdiena

otrdiena

trešdiena

ceturtdiena

rītos 250g kuņģis
200g rīkles
100g aknas
100g dārzeņu maisījums
100g augļu maisījums
250g diafragma
100g aknas
100g dārzeņu maisījums
vakaros 200g sirds
300g muskuļgaļa
250g krūšu kauli
250g galvas gaļa
100g nieres
200g muskuļgaļa
250g vistas kakliņi
250g muskuļgaļa

piektdiena

sestdiena

svētdiena

rītos 100g dārzeņi 100g augļi gavēšana
vakaros 200g muskuļgaļa 100g dārzeņi

Dārzeņu un augļu maisījumam vajadzētu sastāvēt no vismaz 3 dažādām šķirnēm. Svarīga ir dažādība. Ideāli ir svaigi produkti, bet var arī dot iesaldētos vai žāvētos.

Barība jāpapildina vēl ar dažādām eļļām( 4 x nedēļā), garšaugiem (3- 4x nedēļā), jūras sāli (1- 2x nedēļā), zivju eļļu (1- 2x nedēļa), ķiplokiem, aļģēm un citiem papildinājumiem.

Gaļa un kauli

Lielākā barības sastāvdaļa ir gaļa. Jāievēro, ka gaļai ir jābūt arī ap 15% tauku, kas ir galvenais enerģijas avots. Saprotams, ir labi dot dažādu dzīvnieku gaļas. Nav ieteicams dot jēlu cūkas gaļu, jo tā var saturēt Aujeski vīrusu, kas suņiem var būt nāvējošs. Dažās valstīs šis vīruss ir iznīcināts (t.sk. Latvijā), tur varētu suņiem dot cūkgaļu, drošības labā gan novārītu.

Subprodukti satur daudz vitamīnus un no visas gaļas devas tiem vajadzētu būt ap 15%. Tie ir, piemēram, aknas, nieres, liesa, mēle, plaušas, sirds. Nebarojiet visu aknu, liesu, nieru devu vienā reizē, jo tā veicina sunim caureju. Labāk ir sadalīt to nedēļā vairākās porcijās.

Kuņģis arī ir subprodukts, bet tas jāaprēķina atsevišķi. Kuņģi ir ieteicams barot vairumā, apmēram 15- 20% no visas gaļas devas. Vispār slimiem un ar gremošanas traucējumiem saslimušiem suņiem pat var dot vairāk. Tas satur ideālu kalciju: fosfora attiecību līmeni, taukus, vitamīnus, mikroelementus, *labās baktērijas* un ideāli kopj zobus.

Kaulus vienmēr barot jēlus un kopā ar gaļu, tie satur galveno kalcija devu BARF barošanā. Nedot sunim stobrkaulus, bet ribas, stilbus un skrimšļus. Kaulus sunim dot mērenā daudzumā, jo tie var izraisīt nopietnu aizcietējumu.

Produkti

Gaļa – liellops, teļš, vista, tītars, zirgs, aita, kaza, trusis, medījums

muskuļgaļa
vaigi vērtīga gaļa, bet grūti sakošļājama, rijīgiem suņiem labāk sagriezt mazos gabalos
sirds augstvērtīgs subprodukts, olbaltumvielu avots
rīkle, rīkles gals galvas gaļa
diafragma sulīga, laba gaļa (izmanto arī zīdaiņu ēdieniem burciņās)
nieres novārīt, dēļ urīna smakas
liesa pilnīgi tukšs subprodukts, trekna (var izraisīt alerģiju)
aknas labs proteīna, mikro- un makroelementu avots, labāk izvārīt, jo bieži gadās parazīti
kuņģis veselīgs, satur daudz gremošanas fermentus
elpvads drošākais + labākais no subprodukts
mēle olbaltumvielām un ogļhidrātiem visbagātākais subprodukts
plaušas nevērtīgs subprodukts, nav ieteicams dot svaigas
tesmenis
kaušanas procesā traumētā gaļa (dūruma vieta)

Kauliliellops, teļš , vista, tītars, zirgs, aita, kaza, trusis, medījums

krūšu kauls galva (aita, kaza, medījums)
plecs kāja (arī pakavs)
aste

teļa, liellopa aste (pieredzējušiem BARFeriem)
(nav pārāk vērtīga)

 

Vista, tītars, pīle

spārni rīkles
aknas muguras
sirdis māgas
vesela vista, pīle

 

Zivs– (barot jēlu, ne biežāk par 1x nedēļā, ir pārāk taukaina)

lasis forele menca tuncis

 

Dārzeņi
(vienmēr smalki sarīvēt vai samiksēt un kopā ar eļļu)

brokoļi gurķis ķirbis (labs kauliem) puķkāposts
burkāns paprika (dzeltenā, sarkanā) Ķīnas kāposts kartupeļi (vārīti)
kabacis baltais + sarkanais kāposts sarkanā biete kolrābis
selerija spināti (labāk panes blanšētus) kukurūza zaļās pupiņas (tikai vārītas!)
topinambūrs salāti Briseles kāposts (blanšētus) pastinaks
chicorē

Graudi
(piepilda kuņģi un ir lēta barība, ir galvenais iemesls suņu alerģijām, sunim kā gaļēdājam ogļhidrāti ir maz vajadzīgi, pietiek ar svaigiem dārzeņiem)

Griķi mieži plēkšņu kvieši kukurūzu pārslas
Kukurūza rudzi auzas prosa
kviešu klijas mannā rīsi

Augļi

ananāsi āboli apelsīni nektarīni
bumbieri aprikozes Banāni ogas (nedot vīnogas!)
vīģes kivi kokosrieksts plūmes

Piena produkti
(ja suns tos panes)

paniņas jogurts kefīrs biezpiens
baltais biezpiena siers kazas piens

Garšaugi

nātres kreses dilles gurķu mētra
mežrožu augļi pieneņu lapas pētersīļi

Eļļa
ideāli:

kaņepju linsēklu lašu zivju
(nedot kopā ar aknām, lai nebūtu pārāk liela vitamīnu A + D deva)
gurķu mētru
(ieteicams, ja sunim ir ādas alerģija)
valriekstu sezama sēklu naktssveču
rapša

var dot arī:

olīvu kukurūzu dadžu saulespuķu

Subprodukti – plašākā izvēle, arī svaigs liellopu kuņģis, no kvalitatīvas saimniecības Senlejas ir Centrāltirgū, gaļas paviljonā, SIA Sarkas vitrīnas (ieejot gaļas paviljonā no Prāgas ielas puses, griezies tūlīt pa labi, šajā sānu ejā kreisā pusē ir stends).

Rīga, 2011.gada martā
informāciju sakopojušas: Velga Zēgnere un Zaiga Kļaviņa
(izmantota grāmata Swanie Simon „BARF“, Verlag Drei Hunde Nacht, Vācija 2000)

Pielikums nr. 1

Barošanas piemēri 30 kg smagam sunim

Bez graudiem

pirmdiena

otrdiena

trešdiena

ceturtdiena

piektdiena

sestdiena

svētdiena

rītos dārzeņu mais.+ dārzeņu mais.+ liellopa sirds+ augļi +jogurts dārzeņu mais.+

kuņģis

gavēšana

garšaugi+ 1 aknas (150 g)

2

vai dārzeņi+ 1 gaļa + 2
augļi + jogurts gaļa + KSK + vistas kakliņi vistas kakliņi
vakaros vai dārzeņi

2

vai tītara k. + gaļa +KSK

kuņģis

vai tītara k.+

gavēšana

ola +1

ola + 1

Paskaidrojumi

1 =eļļa – pārmaiņus linsēklu, zivju, valriekstu u.tt.
2 =alģes vai alģes + garšaugu maisījums
KSK=jēli, gaļaini kauli, skrimšļi (piem.liellopu krūškauls, gaļas : kaulu attiecība 50:50)
Gaļa=muskuļgaļa (apm.60- 70%), tauki (apm. 20- 30%), cīpslas (< 5%), skrimšļi (< 5%)
mais.= maisījums

Papildus

1 – 2 x nedēļā 1 tējkaroti zivju eļļu
1 – 2 x nedēļā 1 skipsniņajūras- vai kristalsāli
3 x nedēļā maks.1 ķiploka daiviņu

Daudzums

Dārzeņu maisījums: apm. 1 liela kafijas krūze
Gaļa/ sirds/ kuņģis:300 – 500 g atkarībā no aktivitātes/ vecuma/ veselības
Vistas kakliņi: 500 g = 1 tītarkakls sver apm. 500 g
KSK:apm. 200 g

Ar graudiem

pirmdiena

otrdiena

trešdiena

ceturtdiena

piektdiena

sestdiena

svētdiena

rītos pārslas/ augļi dārzeņu mais. dārzeņu mais. dārzeņu mais. vistas kakliņi gavēšana vai
jogurts vai

ar gaļu

ar llopa sirdi ar aknām vai tītara k. +

kuņģis

dārzeņi vai
biezp.siers + 1

1

pārslas /augļi
pārslas/ augļi gaļa + KSK + vistas kakliņi gaļa + KSK+ vistas kakliņi
vakaros jogurts vai baltais

2

vai tītara k.+

2

kuņģis

vai tītara k. +

gavēšana

biezpienu siers ola + 1 ola + 1 + 2

Pielikums nr. 2

Suņu putras

Putras ar pareizām un proporcionālām piedevām ir veselīgākas par ekonomiskās klases sauso vai slapjo barību. Lai izveidotu patiešām pilnvērtīgu barību, ir jāzina, kādi papildu produkti jāpievieno. Putras ir barojošas un suns var ātri aptaukoties. Putra pati par sevi ir tikai pamatmasa, ko labi uzņem suņu gremošanas trakts un dod sātu sajūtu. Taču tā satur maz vitamīnu un ir nabadzīgs ēdiens.

Pozitīvā ietekme ir – putra mazina nogurumu, palēnina novecošanos, labvēlīgi ietekmē ādu, nagus, spalvu, izvada no organisma toksīnus, baro un stiprina muskuļus.

Miežu putraimi – (miežu graudi, nolobīti apvalki un saskaldīti) satur daudz kālija, magnija, fosfora, kas nepieciešams organisma atjaunošanai, putraimus gremošanas sistēma pārstrādā labāk nekā grūbas, ir arī bioloģiski vērtīgāka par grūbām.

Miežu grūbas – ( miežu graudi, nolobīti biezāki apvalki un noslīpēti) smags ēdiens, sunim bieži nedot, saturs ir līdzīgs putraimiem, labvēlīgi ietekmē sirdsdarbību un ādas kvalitāti, aizkavē novecošanas procesu.

Kvieši, manna un makaroni –proteīna kvalitāte nav augsta, kvieši satur PP vitamīnu, kas stiprina imunitāti un veicina vielmaiņu, bieži lietota manna putra var aizturēt kalcija nonākšanu asinīs.

Rudzu putraimi – ir daudz kālija, kas palīdz uzturēt muskuļu aktivitāti, normalizē šūnu vielmaiņas procesus,

Ir vairāk vērtīgo aminoskābju un B grupas vitamīni.

Auzu pārslas – ir zemāks enerģijas saturs nekā citiem graudiem, arī proteīnam ir zema bioloģiskā vērtība,

ir bagāts ar augu eļļu (3x vairāk nekā citos graudos) un nepiesātinātām taukskābēm, kas dod ātri sātu sajūtu,

labvēlīgi ietekmē gremošanas procesus, tīra zarnu sieniņas, izvada daudz toksīnu.

Rīsi – ir mazs tauku, olbaltumvielu, šķiedrvielu, nesatur glutēnu, ir diētisks un diabētisks produkts, labvēlīgi ietekmē kuņģa darbību, uzsūc un izvada dažādas indes, slikto holesterīnu un taukskābes, citādi rīsi ir tukšs ēdiens.

Griķi – ir izcilākie no graudaugiem, ir 4x vairāk magnija nekā rīsos, ir mazs kaloriju, bet daudz dzelzs, aminoskābju ir gandrīz tikpat daudz kā gaļā un zivīs, nedrīkst lietot bieži, jo izraisa gļotu un gāzu palielināšanos organismā.

Prosa – ir bagāta ar B grupas vitamīniem, satur aminoskābes, dzelzi, fluoru, magniju un mangānu.