Pateicoties “Latvijas Valsts mežu” atbalstam, pirmo reizi Servisa suņu biedrībai TEODORS bija iespēja organizēt 3×3 dienu seminārus dažādās Latvijas pilsētās, aptverot Vidzemi, Latgali un Kurzemi, aptverot neredzīgajiem ar suņiem pavadoņiem un viņu palīgiem- stūrmaņiem. Semināra galvenais uzdevums- apmācīt neredzīgos suņa turētājus pareizi orientēties nepazīstamā vidē, kā pareizi šķērsot ielas, kā rūpēties par suni pavadoni- par to uzturu, fiziskajām aktivitātēm, veselību. Apmācīt stūrmaņus un informēt sabiedrību par neredzīgo cilvēku dzīvi, suņu pavadoņu lomu, par audžu ģimeņu nozīmīgumu.

Pirmais seminārs notika gleznainajā Vidzemes pērlē- Cēsīs no 27.- 29. maijam. Trīs dienas noritēja intensīvas apmācības neredzīgajiem ar suņiem- pavadoņiem un stūrmaņiem. Dalībnieki apguva gan teorētiskas zināšanas, gan praktiskas iemaņas, tika koriģētas un labotas kļūdas. Gunta Bite iepazīstināja gan dalībniekus, gan interesentus ar likumiskajām tiesībām, trenere Zaiga Kļaviņa stāstīja par Servisa suņu biedrības Teodors mērķiem, par prasībām potenciālajiem suņu turētājiem un audžu ģimeņu lomu mūsu kopējā darbā. Savukārt Aleksejs Volkovs dalījās savā pieredzē, stāstot par Teodora lomu viņa dzīvē, par suņa- pavadoņa nozīmīgumu neredzīgā cilvēka dzīvē.

Cēsīs ar suņiem pavadoņiem strādāja starptautiska treneru komanda no Somijas, Igaunijas un Latvijas. Tā bija lieliska pieredze dalīties savās zināšanās, vienam otru papildinot, iegūstot. Latvijas treneri Zaiga Kļaviņa un Juha Herttuainen gandarīti par šo sadarbību, katram trenerim tomēr sava pieredze, kopā darbojoties ieguvēji ir visi. Juha uzsver, ka Cēsis ir ļoti laba vieta treniņiem, maza, sena pilsētiņa ar šaurām ieliņām, daudziem pagriezieniem un dažādiem šķēršļiem. Semināra nobeigumā visi dalībnieki gida Leona Stara vadībā vēlreiz izstaigā pilsētu, šoreiz klausoties Cēsu vēsturi, apmeklējot interesantākās vietas. Tad kopvērtējums par padarīto, būtiskāko kļūdu analīze, draudzīga šķiršanās, lai pēc dažām nedēļām atkal visi tiktos Daugavpilī.

Daugavpils. Neciešama tveice, šķiet karstākā vasara pēdējos gados, tomēr visi dalībnieki apņēmības pilni pulcējas noteiktā laikā pilsētas centrā pie skaistās viesnīcas Līva, kurā trīs dienas turpināsies Cēsīs iesāktās apmācības. Katram tiek ierādīta ērta istabiņa, īsi ievadvārdi, pusdienas un seminārs var sākties. Šoreiz apmācības vadīs trīs treneri: Juha Herttuainen, Zaiga Kļaviņa un Egils Vinogradovs. Neredzīgie ar suņiem- pavadoņiem un stūrmaņiem pa dažādiem maršrutiem dodas uz skaisti atjaunoto Daugavpils cietoksni- Marka Rotko centru. Daugavpils ielas, pretēji Cēsīm, ir plašas, ērti pārvietoties, nesen veiktas pārbūves ar drošām pārejām. Ceļš līdz cietoksnim diezgan tāls, tveice, sasniedzot galamērķi katrs dalībnieks tiek pie fantastiski garda saldējuma vai kokteiļa.

Semināra programma ir ļoti intensīva, tik daudz kas jāapgūst, praktiskās nodarbības mijās ar teorētiskām, īsa atpūta un atkal pie darba. Otrā dienā paredzēts suņu pavadoņu paklausības treniņš. Viesnīcas priekšā skaists, liels pilsētas laukums ar krāšņām ziedu dobēm un skulptūrām. Daugavpils ļoti sakopta. Dalībnieki pulcējas laukumā, lai pēc īsām norādēm uzsāktu treniņu. Gar malām pulcējas cilvēki, vērojot notiekošo, daudzi uzdod jautājumus un ar apbrīnu noraugās suņu- pavadoņu prasmēs. Daži neredzīgie ar suņiem pavadoņiem treneru pavadībā strādā, citi gaida savu kārtu. Vērojot notiekošo, redzu, ka pāri laukumam mūsu virzienā ar velosipēdiem brauc trīs skaisti ekipēti pašvaldības policisti, nopriecājos, cik ļoti tie iederas skaistā laukumā un nodomāju, ka daugavpilieši gan var būt lepni un justies droši. Puiši spīdīgās vestēs, melnās saules brillēs un ar ķiverēm galvās, ļaujos aizsapņoties- gluži kā labākie ārzemju piemēri….tomēr mans prieks ir pāragrs, izrādās mūsu pulcēšanās pilsētas laukumā pamanīta un tas var būt nopietns apdraudējums pilsētai- nesankcionēts mītiņš…nu gluži kā 90 tajos gados, ilgi diskutējam, ja puiši jūtas gana neērti un gribētu doties prom, tad balss viņu rācijās nepiekāpīgi liek “mītiņu” izkliedēt. Neesam laicīgi pieteikuši savu viesošanos pilsētā- nav atļauts! Atmiņā atsaucu ne tik tālos gadus, kad pulcēšanās, kaut mazos bariņos, bija reāls apdraudējums valsts drošībai.

Trīs grūtas dienas paskrien nemanot, semināra nobeigumā tradicionālā ekskursija pa pilsētu, pēcvārdi un secinājumi paveiktam un dalībnieki dodas mājup, lai atkal tiktos Liepājā.

Skaistā dzintara un vēju izlolotā pilsēta Liepāja, neesmu šeit bijusi gadus divdesmit, neticami pārsteidz sakoptās ielas, atjaunotie nami un krāšnās ziedu dobes, tik daudz skulptūru, gājēju iela, priecājos, ka Liepājai izdevies. Dalībnieki pulcējas viesnīcā pašā pilsētas centrā iepretim Liepājas universitātei. Visas šīs dienas ēdināšanas rūpes uzņēmies restorāns “Upe”, kurš pretēji Daugavpils ēdinātājiem, pārsteidz ar sapratni un gardām maltītēm. Atkal trīs dienas intensīva darba, dalībnieki apgūst teorētiskas un praktiskas zināšanas. Otrajā semināra dienā visi dalībnieki pa dažādiem maršrutiem dodas uz jūras malu, kas vēlas, var nopeldēties, pastaigāt pa smiltīm, baudīt liego jūras vēju. Visi pulcējamies kopējai bildei uz jūras fona.

Pēdējā dienā noslēgumā tomēr skan arī nopietni, pamācoši vārdi no treneriem: neredzīgie ikdienā nestrādā ar saviem suņiem, neveic paklausības treniņus un neievēro daudz būtisku norāžu. Visi saņēmuši dāvanā lieliski izmācītus suņus! Tomēr, lai suns varētu pilnvērtīgi strādāt, katram pašam jāpieliek noteiktas pūles, ik dienas jāpierod strādāt ar suni. Zaiga vienmēr uzsver, ka suņi pavadoņi ir laimīgākie suņi, tie 24 stundas atrodas kopā ar savu saimnieku, ik brīdi gatavi tam pakalpot, būt noderīgi, tādēļ par šiem suņiem arī ļoti jārūpējas. Augusta beigās visi semināra dalībnieki tiekamies Saulkrastos, lai šoreiz kopīgi dotos pārgājienā gar jūras krastu līdz pat Baltai kāpai. Pārgājiens sākotnēji bija ieplānots uz divām dienām, tomēr laika prognoze ir nepielūdzama, vakarpusē sola lietu ar vētrai līdzīgu vēju. Saulkrastu centrā īsas norādes dalībniekiem, visi izretojas garā ķēdē un pārgājiens gar jūras krastu var sākties. Laiks patīkams, saule un vējš, jautra sasaukšanās, ar īsām atpūtām pēc dažām stundām galamērķis- Baltā kāpa sasniegta, dalībnieki sasarkuši un laimīgi- visus apsveic ar mērķa sasniegšanu. Šis pārgājiens bija iecerēts kā trīs semināru nobeigums. Pie Baltās kāpas neredzīgajiem un viņu asistentiem sarūpētas sātīgas uzkodas, katrs neredzīgais saņem sertifikātu par apmeklētu semināru, treneri, asistenti un palīgi- pateicības diplomus. Zaiga Kļaviņa, Gunta Bite un Velga Zēgnere izsaka pateicību visiem dalībniekiem, priecājas par paveikto. Noslēgumā visi pārgājiena dalībnieki pulcējas pie kopīga ugunskura Gaujas krastā Carnikavā, cepam desas, mielojamies ar sarūpēto un jautri pieminam notikušo vasaras garumā, lēnām savelkas pamalē tumši mākoņi, līdz mūs pārsteidz pamatīga lietusgāze, mirklī esam izlijuši slapji līdz ādai, sakāpjam mašīnās un tagad gan šķiramies, lai visi tiktos atkal jaunajā gadā un ar jaunu apņemšanos turpinātu iesākto.

Ligita Damberga, 2016.gada rudenī