Ļoti bieži Servisa suņu biedrības TEODORS pārstāvji sastopas ar cilvēku neizpratni par suņa-pavadoņa lielo nozīmi neredzīga cilvēka dzīvē, par īpašām un ilgstošām suņu apmācībām un par suņa-pavadoņa cenu aptuveni 10 000 EUR Latvijā (Rietumeiropas zemēs maksa ir daudz augstāka). Daudzi cilvēki kļūdaini domā, ka par suni-pavadoni var kļūt jebkurš suns, vai pat neredzīgais saimnieks pats var izskolot savu suni par suni-pavadoni ar interneta palīdzību. Bet tā nebūt nav! Sunim ir jābūt ne tikai fiziski veselam, ar labu nervu sistēmu, bet arī gribai strādāt, būt zinātkāram un paklausīgam. Atlase ir ļoti sarežģīta, tā notiek gan kucēnu iegādājoties, pārbaudot arī vecākus, gan viena gada vecumā pirms lielajām apmācībām, gan arī apmācību laikā. Papildus rakstura pārbaudēm notiek arī veselības pārbaudes. Reizēm jau pilnīgi apmācīts suns viena vai cita iemesla pēc izrādās nederīgs darbam ar neredzīgajiem. Tādēļ mēs priecājamies par katru suni, kuru iespējams nodot neredzīgajam, lai viņš kļūtu par šī cilvēka acīm, draugu un pavadoni. Kurš padarīs neredzīgam cilvēkam apkārtējo pasauli pieejamāku un dienu krāsaināku!
Lai labāk būtu saprotams garais un grumbuļainais ceļš no maza kucēna līdz īstam sunim-pavadonim, šajā rakstā apskatīsim svarīgākās pamata komandas un prasmes, kas sunim-pavadonim ir jāiemācās. Pieminēsim arī dažas papildus iemaņas, kas padara sadzīvi ar suni-pavadoni drošāku un saskanīgāku.
Suņi-pavadoņi ir īsti profesionāļi! Bez pārspīlēšanas var teikt, ka viņi ir vislabāk apmācītie darba suņi. Darbā un ikdienas dzīvē viņiem jābūt disciplinētiem un drošiem. Viņiem jāiemācās saprast un pareizi, pārliecinoši izpildīt veselu gūzmu ar komandām un signāliem. Ļoti svarīgi ir apgūt “saprātīgo nepaklausību” jeb “inteliģento nepaklausību”, kad nepieciešams rīkoties pretēji saimnieka pavēlei, ja to pieprasa drošība.
Trenerim vienmēr ir gandarījums par savu darbu, kad piedzīvo labi saderīgu komandu, suni-pavadoni ar savu saimnieku, un tie kļūst par vienu veselumu. Suņi saprot savu lomu un ir ļoti motivēti izpildīt pavēlas, ja labi saprotas ar neredzīgo. Viņi ir gandarīti, veicot šādu svarīgu uzdevumu.
Iemesls, kādēļ suņu-pavadoņu apmācību laiks ir tik garš, no 6 mēnešiem līdz 1 gadam, ir ne tikai suņa apguve izpildīt konkrētas komandas. To suņi iemācās samērā ātri. Atšķirība no citām suņu apmācības programmām, kas vienkārši balstās uz simtprocentīgu paklausību, ir, ka sunim-pavadonim jāsaprot atpazīt iespējamās briesmas un atrast tām drošus risinājumus. Tas prasa daudz treniņu un pieredzes. Tas ietver arī nepaklausīt komandu, kad neredzīgais saimnieks nepareizi novērtē situāciju.
Nogāzes, satiksme, kāpnes, spiešana uz iemauktiem cilvēku pūlī bez atbilstošas komandas — suns-pavadonis uz šīm lietām reaģē ar atteikumu. Viņš apstājas vai pat nostājas saimniekam priekšā, lai viņu apturētu no tālākas pārvietošanās. Neredzīgā saimnieka drošībai sunim-pavadonim jāatsakās ieiet zonā pie slīdošām trepēm vai liftiem vai drošības zonā pie vilcienu sliedēm. Ja saimnieks tomēr dod pavēli “uz priekšu”, suns atsakās paklausīt un ved saimnieku prom no bīstamās vietas ar labo pagriezienu.
Lūk, to apzīmē ar terminu “inteliģentā nepaklausība”. Tas parāda, ka suns-pavadonis saprot sava cilvēka nozīmību un uzņemas atbildību par saimnieku ārkārtas situācijās.
Suns-pavadonis iemācās saimnieku droši apvest ap šķēršļiem: augstie šķēršļi ir barjeras, zemi koka zari, zīmes vai tamlīdzīgi. Pie zemiem šķēršļiem tiek pieskaitīts viss, kur cilvēks var paklupt (pat peļķes!), savukārt par sānu šķēršļiem sauc šauras ejas, novietotus velosipēdus, atkritumu tvertnes, kurus viņš apiet ar vajadzīgo attālumu. Suns norāda apmales un kāpnes, apstājoties un gaidot komandu turpināt ceļu.
Papildus var iemācīt dažas drošības iemaņas, piemēram, apstāties pirms caurbrauktuvēm, lai saimnieks pārbaudītu iebraucošu / izbraucošu automašīnu.
Pa kreisi / pa labi / uz priekšu / atpakaļ
Tā kā suns parasti nezina, uz kurieni saimnieks grib doties, šīs komandas ir nepieciešamas. Sunim vispirms jāiemācās kā nokļūt, piemēram, uz frizētavu. Ja bieži tiek apmeklēts viens un tas pats galamērķis, suns ar laiku to sapratīs pēc viena konkrēta apzīmējuma. Komandu “atpakaļ” suns, saimnieka drošības labā, izpilda vienmēr apgriežoties pa labi, tā ka saimnieks paliek uz vietas, kamēr suns, kas atrodas kreisajā pusē, apiet saimniekam apkārt.
Tālāk (uz priekšu)
Tā ir komanda, kuru izmanto bieži un dažādās situācijās. Dodoties pastaigā vai kur citur, pēc komandas “tālāk” viņš turpinās ceļu. Savukārt, sunim esot iemauktos, komanda “tālāk” tiek teikta, ja suns ir norādījis šķērsli, piemēram, apmales vai kāpnes un šī komanda tad sunim nozīmē, ka nu var turpināt ceļu.
Tālāk — meklē ceļu! (uz priekšu — meklē ceļu)
Tas ir uzlabots komandas “Tālāk” variants. Ja ceļš ir bloķēts un suns nevar pa ietvi droši pavest garām šķērslim, viņš aizies līdz apmalei un apstāsies. Šādi viņš parāda, ka nav iespējams turpināt ceļu kā plānots. Kopīgi novērtējot satiksmi un pareizā brīdī dodot komandu “Tālāk — meklē ceļu“, suns uzmanīgi uzvedīs uz ielas, vedīs cik tuvu vien iespējams gar apmali garām šķērslim. Kad šķērslis būs apiets, suns atkal apstāsies, lai to norādītu, pēc komandas “Tālāk”, suns atgriezīsies uz ietves un kopā varēs turpināt ceļu.)
Labā puse / kreisā puse
Normāli suns uz ietves ved pa ietves vidu, jo tas ir drošākais ceļš. Uz lauku ceļa bez ietves, ko izmanto arī automašīnas, viņš ved ar minētām komandām vai nu labajā pusē vai kreisajā. Suns tiek apmācīts iet gan pie labās, gan kreisās rokas.
Sekot
Ir nepazīstamas vietas, kur jālūdz līdzcilvēka palīdzība. Tādēļ suns iemācās sekot kādam cilvēkam, kurš rāda ceļu, neaizmirstot norādīt kāpnes, ietves apmales utt.
Stāvi
Papildus komandām “Sēdi” un “Guli” suns apgūst arī komandu “Stāvi”. Tas nozīmē, ka sunim jāapstājas un jāstāv mierīgi norādītā vietā .
Normāli suns pielāgosies saimnieka kustības tempam. Ja ir nepieciešams, lai tas ved ātrāk vai lēnāk, tad to var izdarīt ar komandām “Hop-hop” vai “Lēnāk”.
Tālāk ir minēti daži ikdienā svarīgi mērķi, kurus suns-pavadonis var parādīt. Tie ir atkarīgi no neredzīgā saimnieka maršrutiem, kam treneris pielāgojas.
Meklē luksoforu — suns ved uz nākamo gājēju pāreju ar luksoforu un parāda to, piebakstot saimniekam.
Meklē solu — suns meklēs nākamo brīvo vietu un jūs turp aizvedīs.
Meklē kāpnes — suns atrod tuvākās kāpnes un parāda tās, apstājoties cilvēkam priekšā vai uzliekot savas priekšķepas uz pirmā pakāpiena.
Meklē durvis — suns parādīs tuvākās durvis. Tās var būt mājas durvis, bīdāmās durvis, stikla durvis, vilcienu durvis u.tml., to suns ir iemācījies.
Pa labi / pa kreisi, meklē ietves malu — tas ir signāls jūsu sunim, lai aizvestu pie apmales. Piemēram, šķērsojot ielu pa kreisi, var teikt “pa kreisi, meklē malu”. Suns pagriežas pa kreisi, apstājas pie apmales un gaida komandu “tālāk!”, lai šķērsotu ielu.
Meklē zebru — suns aizved līdz nākamai ielas pārejai ar gājēju pārejas jeb zebras baltajām līnijām, lai varētu droši šķērsot ielu.
Meklē automātu — vienalga vai bankomāts vai biļešu automāts, suns to atradīs.
Meklē kasi — iepērkoties veikalā suns aizvedīs pie kases, vai arī pie letes viesnīcā, poliklīnikā utt.
Meklē liftu — slīdošās trepes sunim lietot ir aizliegts, tādēļ jāiemāca sunim atrast liftu.
Meklē trepes – suns uzrāda tuvākās trepes vai pakāpienus pazemes tunelī.
Meklē izeju – ar šo komandu suns atrod izeju gan no veikala, gan jebkuras citas telpas, kur darīšanās devies neredzīgais saimnieks.
Meklē pieturu – suns aizvedīs uz tuvāko (vai konkrētu) autobusa, tramvaja vai trolejbusa pieturu.
Meklē info stabu – suns atradīs īpašu punktu stacijā vai kur citur, kur norunāta satikšanās.
Meklē ceļu vai taciņu – suns pavadonis ir apmācīts arī kā pareizi pārvietoties pa lauku ceļiem. Suns zina kā atrast ceļu vai taciņu, kā parādīt dažādus ceļu krustojumus bez ietves.
Apliekot sunim iemauktus, tas tūlīt pārvēršas par nopietnu un uzticamu darba suni. Labi apmācīts suns apzinās savu atbildību un ļoti koncentrējas uz savu darbu! Suns saprot savu uzdevumu, kad viņš ir iemauktos!
Viņš iemācās koncentrēties un vest piemērotā tempā. Lai izvairītos no pārpratumiem, suns iemācās reaģēt tikai uz runas signāliem, tā nereaģējot uz iemauktu vilkšanu vai stumšanu bez mutiskas pavēles. Viņš ietur mieru un ar vēsu prātu novērtē apkārtnes situāciju. Suni-pavadoni pieradina pie sabiedriskajiem transportiem (bieži arī ar lidojumiem), kā arī veikaliem, restorāniem, dzelzceļa stacijām, lidostām u.tml. Vairāku simtu stundu suns tiek sagatavots visām iedomājamām situācijām.
Atrasties cilvēku pūlī sunim-pavadonim nav problēmas. Labi apmācīts suns ved mērķtiecīgi un droši cauri pūlim, neuzskrienot nevienam virsū, un, protams var redzēt, ka suns par to ir lepns.
Sunim-pavadonim nav atļauts komunicēt ar citiem suņiem vai cilvēkiem, vai neparedzētās situācijās zaudēt uzmanību. Stresa situācijā tas saglabā mieru un vēsu prātu. Ja cilvēki mēģina suni glaudīt vai uzrunā, viņš tos ignorē. To viņš ir iemācījies savā apmācības laikā. Pat pārpildītā autobusā viņš māk mierīgi sēdēt vai gulēt, nepievēršot uzmanību cilvēkiem un apkārtējām smaržām.
Ļoti svarīgi sunim-pavadonim ir iemācīties mierīgi gaidīt. Neatkarīgi no tā, cik ilgi saimnieks kaut ko meklē veikalā, ir aizņemts vai satiekas ar draugiem kafejnīcā vai restorānā — suns gaida! Kad saimnieks sēž pie galda un strādā, viņš mierīgi noguļas blakus vai zem galda – un gaida!
Neredzīgiem saimniekiem bieži ir sarežģīti aplikt sunim iemauktus. Lai atvieglotu to, sunim iemāca komandu “Iemaukti”, kas nozīmē, sunim pašam jābāž galvu caur iemauktiem, ja saimnieks tos pareizā veidā tur. Arī novelkot tos, suns aktīvi piepalīdz, lai viss noritētu ātri un viegli. Tas ne tikai ir ērti abām pusēm, bet ļauj sunim arī aktīvi uzņemties vadību, nevis tikai pasīvi ļaut sevi iesprādzēt iemauktos. Mazs, godīgs žests, kas stiprina komandas sadarbību!
Īslaicīgi ir jāatstāj suns viens mājā! Tā nav problēma, jo suns ir iemācījies par to neuztraukties un mierīgi palikt viens pats. Suns ir uzaudzis mājas apstākļos, nevis voljērā, tāpēc viņš zina, ka nedrīkst grauzt apavus vai mēbeles. Arī ēdienam, kas atrodas uz galda, nedrīkst piedurties, kamēr saimnieks aiziet uz blakus istabu. Tāpat sunim ir iemācīta komanda “Sega” vai “Grozs”, lai tas mierīgi nogultos savā vietā un netraucētu, piemēram, ciemiņus.
Pamata komandas, kā piemēram: šurp, nedrīkst, sēdi, vietā, stāvi, sunim-pavadonim ir iemācītas no agras bērnības un tās viņš droši pārzina. Vēl noder iemācīt sunim citas noderīgas komandas, kas padarīs sadzīvi harmoniskāku. Piemēram, lai suns nespiežas garām, ejot caur durvīm, bet mierīgi nogaida, vai nu stāvot vai sēžot, kamēr saimnieks iziet un to pasauc. Tas saimniekam dod iespēju pārņemt vadību, kontrolēt, kas durvju priekšā notiek, un pēc pastaigas notīrīt mierīgi suņa ķepas. Barību gatavojot, sunim bez uztraukumiem jānogaida, kamēr bļoda ir piepildīta, un tiek dota komanda “Ēdi” vai “Lūdzu”. Nenotiek nekādas grūstīšanās, smilkstēšanas un barošana norit mierīgā gaisotnē.
Ja sunim-pavadonim apliek iemauktus, viņš kļūst par “pavadoni”, bet ejot pie pavadas, noteicējs ir saimnieks. Pastaigas laikā sunim jāiet blakus. Un tikai pie signāla “Brīvs”, suns var attālināties.
Suņiem-pavadoņiem jābūt labi socializētiem un labi jāsaprotas ar sugas brāļiem. Piesienot sunim mazu zvaniņu pie kakla siksnas, neredzīgais saimnieks dzird, kur atrodas viņa suns. Sunim-pavadonim, kurš pilda ļoti svarīgu darbu un kuru katrs vēlas uzturēt pie īpaši labas veselības, noteikti ir vajadzīgas brīvas pastaigas katru dienu, skriešana, spēlēšanās kā līdzsvars darbam. Tas ir tāpat kā mums, cilvēkiem, ir nepieciešams brīvais laiks un tikšanās ar ģimeni un draugiem. Tā kā brīvā izkustēšanās ir tik ļoti svarīga šiem darba suņiem, tad īpaši jāpiestrādā, lai suns droši izpildītu komandu “Šurp”, vienalga vai viņš spēlējas ar citiem suņiem vai ir saodis kaķi.
Piesaucot, sunim tūlīt jāatgriežas pie saimnieka, pieskaroties tā rokai, parādot, ka ir blakus.
2019.gada janvārī
(tekstā izmantots materiāls: http://www.blindenhunde-tiamat.de/was-ein-blindenhund-kann)