Mango

Iepazīsties – Mango!
Dzimis: 2016.gada 13.oktobrī
Šķirne: labradors retrīvers.
Krāsa: dzeltens

Mango ir auguma ziņā mūsu biedrības lielākais suns. Viņš izskatās ļoti cēls. Viņš ir gan palīgs neredzīgam Andim, gan labākais draugs visai Anda ģimenei. Katru rītu Andis ar Mango iet skriet krosiņu, par ko abi ir loti laimīgi. Ja Andim nebūtu Mango, viņš nevarētu būt tik patstāvīgs. Mango palīdz Andim nokļūt tādās vietās, kur Andis viens pats nespētu aiziet.

Mango

Mango pats stāsta par sevi:
“Mani sauc Mango un nevajag uzreiz iedomāties, ka esmu kāds auglis. Esmu suns-pavadonis, brūnās krāsas labradors, lēnīgs un prātīgs suns un tas skan nopietni. Īsi raksturojot savu dzīves gaitu: tad esmu dzimis Latvijā, savu pirmo gadu pavadīju Somijā pastaigas ģimenē, jeb kā pie mums to dēvē audžu ģimenē. Pēc tam nonācu vairāku skolotāju rokās tepat Latvijā, šoreiz neaprakstīšu tuvāk šo laiku. Neilgi pirms gada esmu atradis sev līdzīgu saimnieku. Tas ir neredzīgs vīrietis, vārdā Andis. Pirmo riezi kad trenere Zaiga mani aizveda pie Anda un viņa ģimenes uz māju, jutos nedrošs un man ātrāk gribējās mājās, bet pāris reizes pastaigājot kopā ar šo cilvēku, sapratu, jā x – tas ir manējais.

Mango ar Andi

Mums patīk būt kopā, kopā staigāt, kopā gulēt, jāteic gan katram savā vietiņā, mēs esam pietiekami laiski, bet varam būt ātri un izlēmīgi, kopā uzņemamies iet uz veikalu, (man gan ir nonākušas ziņas, ka iepriekš saimnieks gāja uz veikalu tikai kāda cita cilvēka pavadībā). O, šie veikali, tur ir tik daudz smaržu un var jau teikt, ka nav tik labi ostīt gaisu, bet jūs pat iedomāties nevarat, cik apreibis es esmu no šo aromātu buķetes. Dažkārt iznākot esmu pārņemts nedaudz ar sevi un tad saimnieks mani sauc par princīti, nezinu gan vai tas ir labi, vai slikti, bet man patīk. Kopā mēs dodamies uz dažādiem pasākumiem, ko organizē mana biedrība TEODORS, tur es jūtos ļoti labi, jo varu satikt savus draugus un draudzenes. Katru dienu ar saimnieku dodamies īsākās un garākās pastaigās, jo citi, jau nespēj tā staigāt kā Andis, es ļoti labi saprotu, ka esmu viņam vajadzīgs. Reizēm esmu ne tikai saimnieka acis, bet arī galva, jo liekas, ka brīžiem viņš nemaz nezin kura taciņa parkā būs pareizākā, bet es jau varu to ierādīt. Man patīk ceļot! Nesen ar Andi devāmies uz viņa dzimto vietu Roju un tur bija tik ko redzēt! Man bija plašs pagalms, kur varēju vērot, kas notiek tālumā, garās jaukās pastaigas pa mežu un jūra, jūra! Pirmo riezi ieraugot jūru mazliet nesapratu, kas tas ir, jā – mans mīļais ūdens, bet sāļš un vēl viļņo, tomēr saprotot, ka briesmas nedraud, metos aiz prieka šajā balto putu un vēja spēlē, es lecu, skrēju un jutos tik bezgala laimīgs.

Nesen noklausījos saimnieka sarunu pa telefonu ar citu neredzīgu cilvēku, viņš teica: “Iegādājies suni, citādi visu laiku dzīvosi tik pa māju un neiziesi. Suns liek kļūt kustīgākam, gribi to vai nē, un dzīve mainās gan tev, gan sunim.”