Iepazīstieties – SERENA !
Dzimusi: | 2015.gada 28.jūlijā |
Šķirne: | labradors retrīvers |
Krāsa: | dzeltena |
Aleksejs stāsta:
Iepazinos ar topošo suni-pavadoni Serenu 2017.gada augustā, kad trenere Zaiga lūdza mani suni pieskatīt viņas prombūtnes laikā. Piekritu, un tā Serena ienāca manā dzīvē! Jau no paša sākuma jutu, ka suns ir ļoti mīļš un uzmanīgs. Viņa bērnību bija pavadījusi Somijā pie audžumātes Elvi, kura jau daudzus kucēnus, nākamos suņus-pavadoņus, ir izaudzinājusi un atbalsta arī mūsu biedrību.
Serenai ir izteikts labradora šķirnes raksturs: izpatikt savam saimniekam – „Will to please”. Tā viņa jau no paša sākuma sāka par mani rūpēties. Kad naktī miegā nedaudz gultā pagriezos, viņa atskrēja, pārbaudīja mani un dažreiz nolaizīja manu seju. Centos gulēt mierīgāk, lai netraucētu Serenu. Tā mēs abi saradām! Vislabāk Serenai patika sēdēt manā klēpī (kas gan Zaigai īpaši nepatīk!).
Kad Zaiga atgriezās, viņa ar vīru Juhu bija nolēmuši, dot man Serenu kā jauno suni-pavadoni! Nebiju tam gatavs, jo Teodora aiziešana man bija ļoti sāpīgs pārdzīvojums. Pēc vairākām pārrunām ar Zaigu un Juhu piekritu. Paļāvos uz pieredzējušu treneru argumentiem. Sagatavojos jaunam izaicinājumam, jo Serena bija iekarojusi manu sirdi!
Rudenī sākās suņa un mana kopīgās apmācības! Mums abiem bija jāiemācās vienam otrā ieklausīties, dzirdēt ar iekšējo dzirdi un sajust ar sesto maņu. Principā Serena jau bija apmācīts suns-pavadonis, bet kopā ar mani, trenerim Juham par pārsteigumu, viņa īsti negribēja strādāt. Piemēram, neapstājās pie ielas apmalēm. Izrādījās, ka es biju pārāk reti izmantojis Serenu kā suni-pavadoni. Parasti biju ar viņu staigājis pa ielu bez iemauktiem, lietojot tikai Balto spieķi. Suns neuzskatīja par vajadzīgu mani vadīt. Tā mums pavasarī sākās jaunas, otras kārtas apmācības. Bija intensīvi jāstrādā kopā ar Serenu, katru dienu! Regulāri atkārtojām apstāšanos pie apmales pirms braucamās daļas, sameklēt gājēju pāreju, durvis, kāpnes, kasi, sabiedriskā transporta pieturi, iekāpt tajā, uzgaidīt saimnieku, kamēr tas iepērkas, sameklēt brīvu vietu kafejnīcā vai autobusā, pacelt un atnest nokritušo priekšmetu utt.
Maija sākumā, biedrības semināra ietvaros Smiltenē, mēs abi ar Serenu nolikām suņa-pavadoņa eksāmenu Somijas trenera uzraudzībā, kurš izmantoja jaunākos izstrādātos Somijas suņu-pavadoņu vērtēšanas standartus.
Vērtējumā saņēmām 275 punktus no 300 (zemākais punktu skaits, lai izturētu pārbaudījumu, ir 210 punkti)! Tas bija labs rezultāts! Mēs abi bijām ļoti priecīgi un lepni! Tagad mēs kopā varam baudīt sabiedrisko dzīvi, braukt sabiedriskajā transportā bez suņa uzpurņa, iepirkties veikalos, iet uz kafejnīcām, teātriem un koncertiem. Kopā ar Serenu man sākas atkal aktīvāka dzīve un tas ir labi!
Saulains un mīļš paldies visiem, kas mūs atbalstīja – gan ar ziedojumiem, gan ar labiem vārdiem un domām, gan ar darbiem!
Aleksejs Volkovs
Rīgā, 2018.gada jūlijā