Līga Ķikute (42) kopā ar suni-pavadoni Rīgu ir 9 gadus. Abas dzīvo Rīgā, Āgenskalnā. Vidēji viens suns-pavadonis strādā 8 – 10 gadus, tātad, Rīga, palīdzot Līgai, būs nostrādājusi visu darba mūžu. Līgai laiks kopā ar suni-pavadoni nozīmē lielāku neatkarību no apkārtējiem cilvēkiem ikdienas gaitās. Līga uzsver, ka ikvienam ir pašsaprotami doties savās ikdienas gaitās nedomājot, vai redzēsiet aiziet līdz veikalam, bibliotēkai, interesējošai nodarbībai, tikšanās vietai ar draugiem vai kur citur. Gan Līgai, gan citiem neredzīgajiem tas ir pamatīgs darbs kopā ar suni-pavadoni, reizē arī izeja no piespiedu mājsēdes.

Ikdienā Rīga palīdz Līgai nokļūt līdz piemājas veikaliem, aptiekai, apmeklēt poliklīniku un veselību uzturošas sporta aktivitātes, sadarboties ar citiem (ikdienā Līga aktīvi darbojas vairākās biedrībās). Šajās gaitās, neatkarīgi no tā, vai Līga ir kopā tikai ar Rīgu, vai arī abām ir pievienojusies kompānija, abas ar suni-pavadoni ir viens nedalāms veselums, savukārt, pati Līga kompānijai – neatkarīgs cilvēks, nevis redzīga cilvēka piekabe. Līga apgalvo, ka suns -pavadonis ir arī apkārtējo domu gājiena “izgaismotājs”. Reakcija uz informāciju par suni- pavadoni lieliski parāda, kuras domas apkārtējo galvās ņem virsroku: vai viņa vēljoprojām ir cilvēks, kuru neredzības dēļ ved speciāli apmācīts suns, vai arī notiek līdz absurdam ietiepīga koncentrēšanās uz Līgas četrkājaino palīgu, pretlikumīgi uzlūkojot to, kā izvēles mīļdzīvnieku. Līga ir pārliecināta, ka šeit nav runa par nezināšanu, bet gan par apzinātu izvēli ignorēt likumus.

Līga uzskata, ka tie uzņēmēji, kuri ir vēlējušies, to 9 gadu laikā, kopš Rīga ir kopā ar Līgu, ir izdarījuši ļoti daudz. Vienu no sirsnīgākajām pieredzēm Līga piedzīvojusi poliklīnikā, kurā pirms 8 gadiem Līga veikusi visas, ar bērna gaidīšanu saistītās procedūras – ikmēneša pārbaudes, analīzes. Process esot bijis amizants. Rīga, aizvedusi Līgu uz laboratoriju, stingri nosēdināta, gaidījusi saimnieci. Pēc procedūrām suns centies Līgu pēc iespējas ātrāk aizvest prom. Medmāsiņas jokojušas, ka saimniece apstrādāta, varbūt, arī Rīgai kas tikšot darīts, jāmūkot ātrāk prom. Rīga ir bieža viešņa Olimpiskā centra peldbaseinā, kur viņa gaida saimnieci drošā, slēgtā vietā, stiklotā gaitenī, kamēr Līgai beigsies nodarbība. Peldbaseinu apmeklē arī skolēni. Līga stāsta, ka ir patīkami klausīties, kā skolotājas, uzlūkojot gaidošo suni, izglīto bērnus, arī par to, ka jārespektē persona ar balto spieķi.

Līga priecīgi stāsta par laiku, kad vedusi savu bērnudārznieku uz pirmsskolas izglītības iestādi, kur sastapusies ar bērnudārza personāla atvērtību un sirsnību. Rīga demonstrējusi arī absolūtu paklausību bērnu laukumiņā, paklausīgi gaidot, kamēr bērni izkustēsies, arī prieks par to, ka Līgas dēliņa rotaļu biedri lepojušies, ka ir draugi puikam, kuram ir suns, neuzsverot suņa funkciju palīdzēt puikas mammai. Rīgai piemīt apbrīnojama atmiņa atcerēties maršrutus, arī sen apgūtus. Suņu meitene spēj pieņemt gudrus lēmumus. Tas ne reizi vien ir palīdzējis saimniecei neapjukt situācijās, kas citkārt būtu neizbēgami, piemēram, kad ir pēkšņi uzsākti remontdarbi, un nepieciešams atrast apkārtceļu, lai nokļūtu līdz mērķim.

Līga ikdienā darbojas vairākās biedrībās, risina jautājumus par pakalpojumu pieejamību cilvēkiem ar redzes invaliditāti.

“Vai mums tiešām jātaisnojas, ko mums dod suņi-pavadoņi? Es uz šo atbildētu ar pretjautājumu: “Ko tev dod redze?”. Ja jau reiz redze ir tik nesvarīga, tad redzīgam cilvēkam neviens neliedz atstāt acis mājās. Protams, būs cilvēki, kuri apelēs pie divkājaina asistenta, ka tā taču visiem vieglāk un ērtāk, tomēr tā ir pilnīga fiziska neredzīgā atkarība no cita cilvēka. Un kāpēc neredzīgo cilvēku jāpadara atkarīgāku no cita, ja ir iespējams būt sev pašam/-ai komplektā ar suni-pavadoni? Jā, suns-pavadonis pirmajā acu uzmetienā maksā dārgi, tomēr parēķināsim ilgtermiņā. Suņa darba mūžs ir 8 – 10 gadi. Asistenta pakalpojumu aktīvam cilvēkam ar invaliditāti viena suņa-pavadoņa izmaksu apmērā var sniegt četrus gadus, vēl jāmeklē un jāpieņem darbā pakalpojuma sniedzējs. Un par asistentu nevar strādāt kurš katrs, pret šo darbu jāattiecas nopietni. Asistentam jābūt uzticamam, operatīvam, ar labām komunikācijas prasmēm un plašu vārdu krājumu. Novēlots un neprecīzs situācijas, apstākļu u.c. apraksts neredzīgajam var izvērsties traumatiski un pazemojoši”, saka Līga

Līga ar Rīgu Servisa suņu biedrības TEODORS 10 gadu jubilejas pasākumā.

Rīga, 2025.gada vasarā