Suns-pavadonis tiek īpaši sagatavots neredzīgiem cilvēkiem, cilvēkiem ar redzes traucējumiem. Viņš palīdz orientēties, noturēt virzienu maršrutā, atrast krustojumu, pāreju, pieturu, brīvu vietu sabiedriskajā telpā, padot priekšmetus u. tt., tomēr katra suņa-pavadoņa pilnveidotās iemaņas atšķiras, atkarībā no viņa saimnieka ikdienas vajadzībām un paradumiem. Suns-pavadonis nav tikai “palīgierīce”, lai nenomaldītos no maršruta, ejot uz veikalu, darbu, mājām. Šis uzticamais biedrs ir kas vairāk, un katram sunim-pavadonim ir atšķirīga ikdiena, jo arī katrs suņa saimnieks dzīvo savu dzīvi – unikālo, vienīgo.

Šodien pastāstīsim par Mārtiņu un suni-pavadoni Romeo.

Kucēns Romeo 2019.g.pavasarī

Mārtiņš Vizulis ir 35 gadus vecs sportisks un aizrautīgs vīrietis, kas ikdienā strādā par masieri “Veselības centrs 4” filiālē tirdzniecības centrā Origo. Viņš sporto, piedalās sacensībās, ceļo. Kopš 2024.gada vasaras ir mūsu biedrības priekšsēdētājs Romeo ir 6 gadu vecs suns-pavadonis, labradors retrīvers, kurš ir viens no nedaudziem suņiem-pavadoņiem, kurš tika finansēts no Labklājības ministrijas sadarbībā ar Neredzīgo biedrību.

Kā Mārtiņš pats saka, mājās sēdēt nevarot, negribot un nemīlot. Sešus gadus vecā Romeo četras ķepas un ziņkārīgais deguns Mārtiņa ikdienu esot izmainījis tā, ka viņš esot aizmirsis, kā tas ir, kad ieskrien kādā stabā, piemēram, aizķeras u. tt.

Mārtiņš ar suni-pavadoni staigā pa pilsētu

Romeo brīdina par gājējiem, velosipēdistiem, transportlīdzekļiem uz brauktuves piebremzējot un apstājoties. Pirms Romeo ienācis Mārtiņa dzīvē (četrus gadus atpakaļ), nācies pārvietoties un orientēties ar balto spieķi un navigāciju, kaut, kā Mārtiņš apgalvo, tā ir bijusi visai zemā līmenī. Nokļūšana uz darbu, treniņu vai kur citur ir bijusi visai liels piedzīvojums. Ir bijis nepieciešams savlaicīgi izplānot divas, trīs stundas iepriekš, kur un kā doties. Šobrīd tādas nepieciešamības neesot. Romeo palīdzot veikt tādus maršrutus, ko vienatnē nebūtu, visticamāk, iespējas veikt. Mārtiņš dzīvo Juglā, strādā Rīgas centrā, savukārt, treniņi notiek Ķengaragā. Ar Romeo no mājām nokļūt uz darbu, tad uz treniņu, no treniņa uz mājām varot visai veikli. Mārtiņam kopā ar ģimeni ļoti patīk ceļot. Romeo esot kā “caurlaide”, saka Mārtiņš.

Mārtiņš un Romeo karatē treniņā

Tiklīdz parādoties suņa smukais deguns, uzreiz esot stipri labāka izturēšanās. Liepājā Pētertirgū pat iedodot atlaides. Ieraugot “daktersuni” vai “suni – doktoru”, kā cilvēki mēdzot nodēvēt Romeo, tiekot atvērtas durvis, palaižot pa priekšu, cilvēki painformējot par zaļo gaismu luksoforā. Pārvietojoties ar balto spieķi, esot bijis citādāk, – vairāk jautājumu, izbrīns, kāpēc tāds spieķis vajadzīgs u. tt.

Mārtiņš esot izjutis noraidošu attieksmi, kāpēc esot atnācis ar balto spieķi. Tagad, ar Romeo tā neesot.

Mārtiņš saka, ka viņa Romeo ir supervaronis, jo viņam patīkot būt kopā ar saimnieku gan apmeklējot karatē un svarcelšanas treniņus, braucot ar riteni, gan vizinoties ar skrituļslidām, slēpojot, un pat laivojot pa dažādām Latvijas upēm, neskatoties uz to, ka Romeo ne pārāk patīkot lietus un slapjums.

Mārtiņš un Romeo rīta skrējienā

Mārtiņš Romeo dēvē par “supersuni”, viņš vairāk esot pārinieks un draugs, vai, vēl precīzāk, komandas biedrs, ar kuru kopā jāizdzīvo dienas pienākumi un iecerētais, abi palīdzot viens otram.

Mārtiņš nevarot vairs iedomāties savu aktīvo ikdienu bez tāda īpašā suņa – komandas biedra.

2025.gada augustā

Romeo starp rudens lapām 2020.gadā